Tartu gadsimtu gaitā ir bijusi novērtēta kultūras pilsēta
Šejienes universitātē dzima pirmā nacionālā elite, šeit savu darbību sāka pirmie laikraksti un kultūras biedrības, dzima nacionālais teātris, šeit notika arī pirmie nacionālie vispārējie dziesmu svētki. Līdzās Tartu Universitātei Tartu vēsturi un garīgumu tālāk nes vairāki koka apbūves kvartāli, vēsturiskas ēkas, daudzveidīgi muzeji un daudz kas cits.
Rātslaukums
Pilsētas trapecveida centrālajā laukumā ar klasicisma ēkām,Tartu Rātslaukumā, 18. gadsimtā darbojās pilsētas nozīmīgākais tirgus – der Grosse Markt jeb Lielais tirgus. Laukumā atrodas agrīnā klasicisma stila Tartu Rātsnams, kas ir jau trešā ēka tajā pašā vietā. Kopš 1998. gada Tartu Rātsnama pakāji rotā skulptūra-strūklaka Studentu skūpsts, kas kļuvusi par populāru tikšanās vietu. Rātsnama tornī katru dienu dzird skanām zvanus, kuru 18 zvani tapuši Karlsrūes zvanu rūpnīcā Vācijā un 16 zvani par godu kariljona 15. gadadienai atlieti Nīderlandes Karaliskajā lietuvē. Gan Rātslaukums, gan Rātsnams ir aizraujoši apskates objekti tieši arhitektūras ziņā. Šeit var sastapt Šķībo namu, kas ir savādākā un uzkrītošākā ēka laukuma ziemeļu pusē. Māja tiek dēvēta arī par Tartu Pizas torni, jo ēka sliecas uz vienu pusi. Ēkā darbojas Tartu Mākslas muzejs. Laukuma galā pie upes ir National Geographic dzeltenais logs, kas Tartu2024 ietvaros tika nokrāsots rozā krāsā un pārstāv Tartu kā vienu no 21 Dienvidigaunijas nostūriem, kurus ir vērts izpētīt.
Eiropas kultūras galvaspilsēta Tartu 2024
Tartu kopā ar Dienvidigaunijas reģionu ir Eiropas kultūras galvaspilsēta 2024! Tas ir vērā ņemams notikums visai Igaunijai, piedāvājot īpašus kultūras piedzīvojumus gan Tartu, gan visā Dienvidigaunijā. Gadu ilgā programma tapusi, iedvesmojoties no radošās koncepcijas Izdzīvošanas mākslas (Ellujäämise Kunstid). Turklāt Tartu 2024 mērķis ir spert soļus ceļā uz videi draudzīgu nākotni, tāpēc visi pasākumi tiek organizēti, domājot par vidi.
Kultūras galvaspilsētas programmā ir iekļauti koncerti, svētki, izstādes un daudz kas cits – ar mīlestības auru Tartu piepildās simboliskā skūpstu akcijā Tartu skūpsts (Suudlev Tartu), karstas diskusijas piedāvā sarunu festivāls Kailā patiesība (Alasti Tõde), vasarā pilsētas telpu pilnībā ļauj izbaudīt satiksmei aizslēgtais Vasaras Gājēju bulvāris (Autovabaduse puiestee). Kultūras galvaspilsētas programma piedāvā vairāk nekā 1000 dažādu pasākumu. Apskatiet Tartu 2024 pasākumus ŠEIT.
Tartu Universitātes ēku ansamblis
Tartu kā kultūras pilsētas attīstību lielā mērā ietekmējusi 1632. gadā dibinātā Tartu Universitāte, kuras galvenā ēka nenoliedzami ir arhitektūras pērle. Ēka celta 1804.–1809. gadā pēc Johana Vilhelma Krauzes (Johann Wilhelm Krause) projekta, svinīgā atklāšana notika 1809. gada 3. jūlijā. Kopš tā laika galvenās ēkas aula ir bijusi nozīmīga visu lielāko universitātes notikumu un svinību sastāvdaļa. Tajā tiek rīkotas konferences un, pateicoties ļoti labajai akustikai, arī koncerti. Klasicisma stila zāli un bijušo studentu karceri, kas atrodas galvenās ēkas bēniņu stāvā, var apmeklēt ar Tartu Universitātes Mākslas muzeja starpniecību. Tartu Universitātes muzejs Doma baznīcā iepazīstina ar zinātnes un universitātes izglītības vēsturi no 17. gadsimta līdz mūsdienām. Universitātes pakļautībā darbojas arī Tartu observatorija, Vecais anatomikums un Tartu Universitātes botāniskais dārzs, kā arī Dabas muzejs, kas atrodas nedaudz tālāk no pilsētas centra.
Domkalns
Ja vēlaties sajusties viduslaiku Tartu bīskapijas centrā, ir vērts spert soli uz Domkalnu. Senatnē tur atradās senākais igauņu cietoksnis Tērbata un vēlāk bīskapijas centrs ar bīskapa pili un katedrāli. Pēc Lielā Ziemeļu kara zviedru laikā celtie bastioni tika nolīdzināti un bīskapa pils nopostīta. 19. gadsimta sākumā Domkalns nonāca universitātes īpašumā, un tajā tika uzcelts parks un universitātes ēkas. Šī ir universitātes pilsētas sirds, kur tagad doma baznīcas drupās darbojas Tartu Universitātes muzejs. Tartu Doma baznīca Igaunijā ir viena no lielākajām un vienīgā viduslaiku baznīca ar diviem torņiem. Baznīcu sāka būvēt 13. gadsimtā un, veicot papildinājumus, pabeidza līdz 16. gadsimta sākumā. Kopš 2005. gada pavasara torņi ir atvērti interesentiem. Domkalnā var atrast arī Velna tiltu, kas ir viens no nedaudzajiem saglabātajiem betona tiltiem no 20. gadsimta sākuma. Tilts celts Krievijas Romanovu cara dinastijas 300. gadadienai 1913. gadā un bija veltīts Aleksandra I piemiņai. Domājams, ka tā nosaukums cēlies kontrastā ar netālu esošo gaišāko Eņģeļu tiltu, kas tapa 1838. gadā. Tiek uzskatīts, ka tilta nosaukums cēlies no nosaukuma “angļu tilts”, jo Domkalna parks veidots angļu stilā.
Tartu pilsētas muzeji
Tartu tiek uzskatīta par muzeju pilsētu, jo šeit katrs kultūras entuziasts var atrast kaut ko savai sirdij tīkamu. Tartu Pilsētas muzejā var uzzināt vairāk par pilsētas daudzveidīgo vēsturi, atrast arheoloģijas kolekciju, kas atspoguļo Tartu senākos laikus, fotoattēlu kolekciju, kas atspoguļo pilsētas telpisko attīstību, kā arī arhīvu un artefaktu kolekcijas ar vairāk nekā 158 tūkstošiem saglabātu vienību. Pilsētas muzeja apakšfunkcijas pilda arī: 19. gadsimta Tartu pilsētnieku muzejs, kas apmeklētājus iepazīstina ar 19. gadsimta 30. gadu tradicionālā iedzīvotāja mājokļa interjeru ar Bīdermaņa stila elementiem. Muzejs atrodas 18. gadsimta 40. gados celtā koka mājā, kas ir viena no vecākajām saglabātajām ēkām Tartu pilsētā; KGB kameru muzejs piedāvā ieskatu Tartu NKVD (KGB) pirmstiesas cietuma kamerās; Oskara Lutsa (Oskar Luts) memoriālais muzejs-māja aicina apskatīt rakstnieka mājas Tammelinnā; Tartu Dziesmu svētku muzejs iepazīstina ar Igaunijas dziesmu svētku tradīciju un Tartu lomu to attīstībā.
Igaunijas Nacionālais muzejs
Par Tartu spilgtāko pērli, protams, tiek uzskatīts 1909. gadā dibinātais Igaunijas Nacionālais muzejs. 2016. gadā muzejs ieguva jaunu mājvietu, kas atrodas tikai divus kilometrus no pilsētas centra. Papildus jaunajai galvenajai ēkai muzeja kompleksā ietilpst vecās Rādi muižas sirds, ezers, dendroloģiskā un tematiskā parka teritorija, kā arī daļēji saglabātais militārā lidlauka skrejceļš. 6000 m2 lielajā izstāžu platībā apskatāmas pastāvīgas izstādes par igauņu un somugru tautu kultūras vēsturi, mākslas galerijas, un ikdienā par neatņemamu sastāvdaļu kļuvuši mūzikas, teātra un kino pasākumi.
Jāņa baznīca un kultūras kvartāls
Viena no pilsētas nozīmīgākajām celtnēm ir Jāņa baznīca, kas ir viens no unikālākajiem viduslaiku sakrālās celtnes paraugiem Ziemeļeiropā. Lai gan baznīca vairākkārt tikusi postīta un rekonstruēta, saglabājies tās viduslaiku vispārējais veidols. No baznīcas zvanu torņa apmeklētājiem paveras pasakains skats uz Tartu vecpilsētu un Jāņa kvartālu. No Jāņa kvartālā esošās Antonija sētas var doties uz Antonija ģildi, kas pulcē māksliniekus un amatniekus. 1449. gadā lielā zemes platība no Väikese Gildi ielas līdz Lutsu ielai piederēja Svētā Antonija ģildei. Trīs ēkās darbojas mākslas un amatniecības darbnīcas, kuru meistari iedvesmu smeļas no savu senču darinājumiem, taču galvenokārt mākslinieki piedāvā mūsdienīgu dizainu. Antonija sētas pagalma zonā noris brīvdabas pasākumi, gadatirgi, koncerti, darbojas kafejnīca-restorāns. No radošajām darbnīcām pieejamas kažokādu Köösnerikoda, kulinārās Maitseelamuste koda, ādas apstrādes Nahastudio, ielūgumu darināšanas Jaanika kutsed un māla apstrādes Savikoda darbnīcas.
Pāvila baznīca
Par unikālu un vērienīgu baznīcas ēku tiek uzskatīta Tartu Pāvila baznīca, ko projektējis viens no atzītākajiem 20. gadsimta somu arhitektiem Eliels Sārinens (Eliel Saarinen). Tas ir arhitekta darbības viens no izcilākajiem paraugiem, kurā ir izdevies apvienot saturu ar romantiskā nacionālisma ģeometriskāku veidolu, kā arī klasiskāku un monumentālāku izskatu. II pasaules karā baznīca nodega, un tās atjaunošana padomju režīma apstākļos bija sarežģīta un laikietilpīga. Baznīca galu galā tika pabeigta 2015. gadā. Jūgendstilā celtā Tartu Pāvila baznīca ir vienīgā jūgendstila sakrālā celtne Igaunijā, kas celta jaunajā stilā, tāpēc tā ir unikāls arhitektūras piemineklis un interesants tūrisma objekts visā Baltijas jūras reģionā.
Tartu teātri
Tartu darbojasteātris Vanemuine– Igaunijas vecākais teātris, kas ir arī vienīgais trīs žanru teātris Baltijā. Teātra rīcībā ir trīs dažādas ēkas – Vanemuine lielā ēka, vēsturiskā jūgendstilā būvētāVanemuine mazā ēka, kas bija pirmā īstā teātra ēka pilsētā, unblack-boxtipa Ostas teātris (Sadamateater), kas atrodas Emajegi upes krastā un kas kalpo kā daudzfunkcionāla teātra un koncertu telpa. Teātra sezona ilgst no septembra līdz maijam, taču, balstoties uz dažādiem vasaras projektiem, var teikt, ka teātris darbojas visu gadu. Tartu Jaunais teātris (Tartu Uus Teater) kopš 2011. gada darbojas viduslaiku ēkā, kur 13. gadsimta vidū atradās Svētā Gara baznīca. Karlovas teātris (Karlova Teater) ir vēl viens neliels teātris, kas atrodas bijušajā svētnīcā – pašreizējā teātra ēka celta 1931. gadā pēc leģendārā Arnolda Mateja (Arnold Matteus) projekta kā Tartu Golgātas baptistu baznīcas lūgšanu nams, kas 2014. gadā tika iesvētīts par teātra ēku.
Muižas arhitektūra
Pilsētas iekšienē var atrast vairākas muižas ar vēsturisku un kultūras gaisotni, kuras ir vērts apskatīt gan no arhitektūras, gan vēstures aspekta. Tehtveres muiža, kas šobrīd atrodas Tartu pilsētas robežās, agrāk piederēja Neo (Nõo) draudzei. Viduslaikos muiža piederēja Tartu bīskapam, un pēc Otrā pasaules kara galvenajā ēkā atradās Igaunijas Lopkopības un veterinārais institūts. Mūsdienās muiža ir kļuvusi par vienu no Igaunijas Lauksaimniecības Universitātes mācību ēkām. Karlovas muiža dibināta 1793. gadā, kad tā tika atdalīta no Tehtveres muižas. 1828. gadā par muižas īpašnieku kļuva Tadeuss fon Bulgarins (Thaddeus von Bulgarin), kurš licis ēku uzbūvēt divreiz lielāku un kura tolaik kļuva par vietējās krievu kultūras dzīves centru. Šobrīd muižas interjers ir daļēji atjaunots, un, iepriekš piesakoties, pieejamas ekskursijas gides Elīnas Aro (Elina Aro) pavadībā. Vienstāva mūra muižas ēka Ropkā būvēta 19. gadsimta pirmajā pusē. Ropkas muižas ēkas atrodas abpus Ropkas ceļam, no kompleksa vēl saglabājusies deputātnieka māja, lopu kūts, pārbūvētais stallis, kas pieder uzņēmumam AS Eviko, klēts, pagrabs un parks. Uz Tartu pilsētas un pašvaldības robežas atrodas Rādi muiža, par kuras ziedu laikiem var uzskatīt 19. gadsimta pirmo pusi, kad īpašnieki bija ciešā saiknē ar slaveniem mūziķiem un māksliniekiem. Muiža izcēlās arī ar bagātīgu mākslas darbu kolekciju un bibliotēku, kā arī salonu vakariem. Apmeklētājiem atvērts muižas ūdenstornis, ledus pagrabs un atjaunotā robežsiena, kā arī dabiskais Rādi ezers muižas kompleksa vidū un atjaunotais muižas parks.
Koka apbūves kvartāli
Supilinna (Zupas pilsēta),vēsturiskais Tartu kvartāls, kas veidojies 18. gadsimta vidū, ir unikāla vieta un kādreizējā nomale un priekšpilsēta. Unikālās koka ēkas dažādās krāsās, apstādījumiem bagātās sētas, Emajegi upes tuvums un varžu dīķis ir vieta, kurā savijas pilsētas un lauku atmosfēra un kas ir daļa no kvartāla iedzīvotājiem raksturīgās identitātes un kopības sajūtas. Tam visam pievienoto vērtību piešķir apkaimes šūpoles, leģendārais Herne (Zirņa) veikals, maiznīca Saiasahwer (Bulku pieliekamais), savdabīgā ielu māksla un ik pavasari notiekošie kvartāla svētki. Koka apbūve uz Lutsu, Jaani un Lai ielām ir Tartu vecākās koka mājas, kas celtas 18. gadsimtā. Tās ir vienstāva mājas ar baroka stila un divslīpu jumtiem un agrīnā klasicisma plānojuma risinājumiem, kuros saglabājušies arī manteļskursteņi. Visas ēkas pārdzīvoja 1775. gada lielo ugunsgrēku. Lutsu 2 adresē, Rotaļlietu muzeja Teātra mājā, joprojām atrodas viduslaiku hipokausta krāsns, ko var apskatīt arī apmeklētāji. Turklāt šajā ēkā atrodamas vecākās oriģinālās ārdurvis Tartu. Tāpat vēsturisko koka apbūvi tuvāk iepazīt var tajā Karlovas kvartāla daļā, kur tiek rīkoti ikgadējie Karlovas svētki un kuru laikā veselas nedēļas garumā plašo koka māju rajonu var izzināt detalizētāk.