Skip to Content (Press Enter)
Teksta izmērs
Rindu intervāls
Kontrasts
normal contrast icon
high contrast icon

Melns fons ar dzeltenu tekstu

Atsauksmes
...

#visittartu

Tartu un Tartu apriņķa tūrisma informācija

Vēsture un interesanti fakti par Tartu

Tartu Rātslaukums, Tarmo Haud

 

Tartu ir pilsēta pie upes, saukta arī par Atēnām Emajegi upes krastos. Emajegi purvainajā apvidū, kur tagadējās Tartu pilsētas vietā izveidojušies smilšainie pauguri atviegloja upes šķērsošanu, apdzīvota apmetne tapa jau pirms vairākiem gadsimtiem. Domkalna apkārtnē esošā senpilsēta datēta ar 5. gadsimtu, bet pašreizējās Tartu robežās paliekošajā Ihastē veiktie arheoloģiskie atklājumi par Kundas kultūras iedzīvotājiem liecina, ka Tartu vēsture sniedzas pat 10 000 gadus dziļā pagātnē. Senajās Krievijas hronikās Tartu pirmo reizi minēta 1030. gadā, kad Jaroslava Gudrā karaspēks ieņēma pilskalnu. Šie rakstiskie avoti liecina, ka Tartu ir senākā pilsēta Baltijā.

 

Pavasaris Tartu un Emajegi, Sven Zacek

 

Vēstures gaitā Tartu ir bijusi dažādu varu rokās

Jau 1061. gadā igauņi atkaroja Tartu no Jaroslava Gudrā, un karā pret Vācu ordeni, kas sākās 13. gadsimta otrajā pusē, Tartu vairākas reizes bija dažādu tautu varas pakļauta līdz brīdim, kad 1224. gadā palika vāciešiem. Tajā pašā gadā Tartu un tās apkārtne tika nodota par lēni bīskapam Hermanim un pilsēta kļuva par viduslaiku vasaļvalsti – vērienīgu Tartu bīskapijas centru. 1280. gadā Tartu tika uzņemta Hanzas savienībā un tādējādi izveidojās par ziedošu tirdzniecības pilsētu tirdzniecības ceļā starp Pleskavu un Novgorodu. Līdz šai dienai Tartu katru gadu tiek svinētas Hanzas dienas.

 

Livonijas kara sākumā, 1558. gadā, Tartu pilsētu iekaroja Krievijas spēki, kuri valdīja pār pilsētu līdz 1582. gadam, kad Dienvidigaunijas teritorija saskaņā ar Jamas Zapoļskas miera līgumu nonāca Polijas varā. Cita starpā Polijas karalis Stefans Batorijs savā valdīšanas laikā Tartu piešķīra tiesības izmantot sarkanbalto karogu, kas sastāv no divām vienādu attiecību horizontālām svītrām un kas kopā ar karoga centrā attēloto pilsētas ģerboni tiek lietots līdz pat mūsdienām. Poļu-zviedru karos 17. gadsimta sākumā pilsēta atradās te vienas, te otras varas pakļautībā, līdz beidzot 1625. gadā to pārņēma Zviedrija.

 

Tartu pilsētas karogs

 

Garīgās un sociālās dzīves centrs

Zviedru laikā Tartu pilsētā tika nodibināta pirmā ģimnāzija (1630) un 1632. gadā – universitāte, kuru par godu tās dibinātājam, Zviedrijas karalim Gustavam II Ādolfam, nodēvēja par “Academia Gustaviana”. Šodien to pazīst kā Tartu Universitāti, kas atrodas starp pirmajām 400 divu pasaules slavenāko universitāšu reitingu tabulās. Varu maiņa ik pa laikam turpinājās, tādējādi traucējot universitātes darbu – starptautiskās situācijas saasināšanās bija par pamatu tam, lai laika posmā no 1699. līdz 1710. gadam tās darbību pārceltu uz Pērnavu, kur to beigās pat slēdza. Ziemeļu karā nopostīto pilsētu, kuru kara rezultātā atkaroja Krievija, sāka pamazām atjaunot un 19. gadsimta sākumā atkal tika vērtas Tartu Universitātes durvis.

 

Tartu Universitāti, Andres Tennus

 

Tartu kļuva par Krievijas impērijas nozīmīgu zinātnes centru, kas vēlāk izveidojās par visas Igaunijas garīgās un sabiedriskās dzīves centru. Pirmā pasaules kara sākumā pilsētā saimniekoja vācieši, tomēr jau 1919. gada sākumā Igaunijas armijas vienības to atbrīvoja, savu neatkarību noturot līdz Padomju varas okupācijai. No 1944. līdz 1991. gadam Tartu kopā ar visu Igaunijas teritoriju bija daļa no Padomju savienības. PSRS laikos Tartu darbojās dažādi slepeni ražošanas uzņēmumi, bet Rādi muižas parkā atradās stratēģisks bumbvedēju lidlauks, kādēļ ārzemju apmeklētājiem tā bija slēgta pilsēta.

 

Igaunijas Nacionālais muzejs Raadi rajonā, Simo Sepp

 

Garas un kolorītas vēstures gaitā Tartu ir arī dažādi dēvēta – Tarbatu, Dorpat, Dorpt, Döprt, Derpt un Jurjev. Igaunijā nav otras tādas pilsētas, kura laika gaitā tik stipri postīta un dedzināta. Piemēram, 1710. gadā Tartu bija vien 21 iedzīvotājs un, apsekojot pilsētu, laimējās atrast tikai četras postījumu neskartas ēkas. Šodien Tartu par savām mājām dēvē 100 000 iedzīvotāji.

 

 

Tartu Rātslaukums un vecpilsētu

 

Tartu Rātslaukums slidotava, Tarmo Haud

 

Simtiem gadus vecā rātslaukuma vēsture sniedzas līdz pat dziļai senatnei: kā teritorija starp Domkalna pilskalnu un ostu pie Emajegi upes jau senos laikos laukums izveidojās par nozīmīgu tirgošanās vietu, un tradīcijas iesakņojušās gadu simteņu garumā. 18. gadsimtā šeit, kā zināms, atradās pilsētas nozīmīgākai tirgus – der Grosse Markt jeb Lielais tirgus. Tartu vairākas reizes ir tikusi iznīcināta, kādēļ arī izskaidrojams tas, ka pilsētā nav pārāk vecas apbūves: reti var sastapt ēkas, kas celtas pirms 18. gadsimta pēdējā ceturkšņa. Vairums kultūras pieminekļu aizsardzībā esošo Tartu vecpilsētas namu ir būvēti 19. gadsimta klasicisma un jaunklasicisma stilā. Kā izņēmums ir baroka stilā būvētais rātsnama tornis.

 

Tartu Rātslaukums, Tanel Kindsigo

 

Viduslaikos pilsētas varai būvētajā rātsnamā, kas tagadējā atrašanās vietā ir jau trešais, arī patlaban darbojas pilsētas mērija. Ēkā, kurai dažādu funkciju pildīšanas dēļ bija saspiests plānojums, savā laikā atradās gan rāte, svēršanas telpa un cietums, gan pilsētas bankas telpas. 1922. gadā rātsnama pārplānotajā pirmajā stāvā tika atvērta aptieka, vēl pēc gada pretējā ēkas pusē tajā pašā stāvā darbību uzsāka Tartu Apmeklētāju centrs. Kopš 1998. gada rātsnama pakāji rotā strūklaka ar skulptūru "Studentu skūpsts”, kas kļuvis par vienu no Tartu kā studentu pilsētas simboliem.

 

Mati Karmin skulptūru strūklaka "Studentu skūpsts”

 

Par iecienītu studentu pulcēšanās vietu ir izveidojies aiz rātsnama esošais Pirogova parks, kas ir vienīgais publiskais parks, kur drīkst lietot vieglos alkoholiskos dzērienus. Beidzoties Pirogova parkam, sagaida Pulvera pagrabs, kas ir augstākais alus restorāns pasaulē. Pateicoties 11 metrus augstajiem griestiem, tas oficiāli iekļauts Ginesa rekordu grāmatā.

 

Restorāns pasaulē

 

Pilsētā ir vairākas vēsturiski nozīmīgas baznīcas: viens no unikālākajiem viduslaiku sakrālo celtņu paraugiem Ziemeļeiropā ir Jāņa baznīca, no kuras zvanu torņa var noraudzīties uz vēsturisko Tartu vecpilsētu un baznīcas apkārtnē esošo Jāņa kultūras kvartālu.

 

Tiina Viirelaid

 

Nevar nepieminēt viduslaiku Doma baznīcu, kas ir viena no Livonijas spilgtākajām gotisko ķieģeļu ēkām. Livonijas kara laikā baznīca tika nopostīta. Šodien apmeklētājiem ir atvērtas skatu platformas Doma baznīcas divos torņos, no kurienes paveras gan skats uz pilsētu, gan arī uz jūgendstilā būvēto Pāvila baznīcu un neogotikas stilā būvēto Pētera baznīcu, kuras atrodas ārpus pilsētas centra. Svētais Pāvils un Svētais Pēteris ir Tartu svētie aizbildņi, kuru simboli – zobens un atslēga – attēloti arī pilsētas ģerbonī, kas veidojies no viduslaiku zīmoga.

 

Katedrāles drupas, Meelis Lokk

 

Igauņu kultūras šūpulis

 

Tartu pilsētai ir bijusi nozīmīga loma igauņu kultūras un nacionālās apziņas izveidē – no šejienes universitātes izveidojās pirmā nacionālā elite, šeit savu darbību uzsāka pirmie laikraksti un kultūras biedrības, pirmais tautas teātris, kā arī pirmo Vispārējo dziesmu svētku norises vieta bija Tartu. Tradīcijas, kuras sargātas gadu desmitus vai pat simtus, saglabāt un turpināt palīdz vairākas vēsturiskas ēkas, savdabīgās koka apbūves ieskautās pilsētas daļas, kolorīti kultūras un sporta notikumi, sabiedriskās aktivitātes un daudzie muzeji, no kuriem katram savs stāsts stāstāms.

 

Studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus", Anton Klink

 

Tartu ir igauņu kultūras šūpulis, tā allaž pulcinājusi ap sevi labas domas un gudrus cilvēkus, tā godam apliecinājusi universitātes un zinātnes pilsētas titulu. Tartu zinātnes vēsture sniedzas vairāku gadsimtu pagātnē, šeit dzīvojuši un mācījušies daudzi pasaulslaveni zinātnieki un sabiedrības inteliģences pārstāvji, kuriem daudzviet pilsētā ir uzstādītas neskaitāmas piemiņas zīmes. Katru gadu 11 augstskolas sapulcina studentus, kuru pilsētā ir vairāk nekā piecciparu skaitlis un kuri šurp atved arī savas dzimtās vietas idejas un kolorītu. Katram no viņiem Tartu un pasaules zinātnes vēsturē iespējams atstāt arī savas pēdas.

 

Emajegi promenāde, Marek Metslaid

 

 

Jaunākie atjauninājumi: 27.11.2023

alt description for parent element
alt description for parent element
Tarton raatihuoneentori​, Jaak Nilson
Veistossuihkulähde
Apskatīt visus
Tarton yliopiston päärakennus, Andres Tennus

Skatīt vairāk

Skatīt vairāk