Cauri gadsimtiem Tartu ir bijusi iecienīta kultūras pilsēta. No šejienes augstskolas izveidojusies pirmā nacionālā elite, šeit savu darbību uzsāka pirmie laikraksti un kultūras organizācijas, dzima nacionālais teātris un vienlaikus norisinājās arī pirmie nacionālie vispārējie dziesmu svētki. Papildu Tartu Universitātei, Tartu vēsturi un garīgumu nes arī vairākas koka pilsētas daļas, vēsturiskas celtnes, savdabīgi muzeji u.c.
18. gadsimtā pilsētas svarīgākais tirgus – der Grosse Markt jeb Lielais tirgus – atradās Tartu rātslaukumā, klasicisma stilā apbūvētā pils laukumā, kas veidots trapečveida formā. Laukumā atrodas agrā klasicisma stilā celtais Tartu Rātsnams, un tas ir jau trešais šajā vietā celtais nams. Kopš 1998. gada Tartu Rātsnama priekšā atrodas strūklaka, kas attēlo studentus, kuri skūpstās; strūklaka kļuvusi par populāru tikšanās vietu. Rātsnama tornī ik dienu skan kariljons, kura 18 zvani izgatavoti Vācijā, Karlsruhes zvanu rūpnīcā, bet 16 zvani tika izlieti par godu kariljona 15. dzimšanas dienai Holandes Karaliskajā lietuvē.
Tartu vecpilsēta un rātslaukums, Tarmo Haud
Gan rātslaukums, gan rātsnams ir aizraujoši apskates objekti tieši to arhitektūras dēļ. Šeit arī atrodas Šķībā ēka, kas ir laukuma ziemeļu stūra visdīvainākā un skatu piesaistošākā ēka. Ēka tiek dēvēta arī par Tartu Pizas torni, jo viena ēkas siena ir slīpa. Ēkā atrodas Tartu Mākslas muzejs. Upes pusē esošais National Geographic dzeltenais logs pārstāv Tartu kā vienu no 21 Dienvidigaunijas apskates objekta.
Šķībā ēka, Ruth Pindus
Tartu kā kultūras pilsētas attīstību lielā mērā ietekmējusi 1632. gadā dibinātā Tartu Universitāte, kuras galvenā ēka neapstrīdami ir arhitektūras pērle. Ēka celta 1804.–1809. gadā pēc Johanna Vilhelma Krauzes projekta, svinīgais atvēršanas akts notika 3. jūlijā, 1809. gadā. Kopš tā laika galvenās ēkas aula kļuvusi par visas universitātes dzīves lielo notikumu un svētku atzīmēšanas nozīmīgu daļu. Šeit tiek rīkotas konferences un, pateicoties ļoti labajai akustikai, arī koncerti. Ar TU Mākslas muzeja starpniecību iespējams apskatīt gan klasicisma stilā veidoto aulu, gan galvenās ēkas bēniņu stāvā esošo kādreizējo studentu karceri. Tartu Universitātes muzejs Doma baznīcā iepazīstina ar zinātnes un augstskolas izglītības vēsturi no 17. gadsimta līdz mūsdienām. Augstskolas paspārnē vēl darbojas Tartu observatorija, Vecais anatomikums un Tartu Universitātes botāniskais dārzs.
Tartu Universitāte, Ragnar Vutt
Ja vēlies izstaigāt viduslaiku Tartu bīskapa valsts centru, tad ir vērts uzkāpt Doma kalnā. Senos laikos šeit atradās agrīnākais igauņu pilskalns Tarbatu, bet vēlāk, līdz ar bīskapa senpilsētu un Doma baznīcu, arī bīskapa valsts centrs. Pēc Ziemeļu kara zviedru laikā celtie bastioni tika nolīdzināti un bīskapa senpilsēta iznīcināta. 19. gadsimta sākumā Doma kalns nonāca universitātes pārvaldībā, un tur tika izveidots parks un universitātes ēkas. Tā ir universitātes pilsētiņas sirds, kur Doma baznīcas drupās nu atrodas Tartu Universitātes muzejs. Tartu Doma baznīca ir viena no lielākajām un vienīgā viduslaiku baznīca ar diviem torņiem visā Igaunijā. Baznīcu uzsāka celt 13. gadsimtā, un tā tika papildināta līdz pat 16. gadsimta sākumam. Sākot ar 2005. gada pavasari interesentiem ir atvērti torņi. Doma kalnā atrodas Velna tilts, kas ir viens no retajiem betona tiltiem, kas saglabājušies no 20. gadsimta sākuma.
Tartu Doma baznīca, Kiur Kaasik
Tilts tika celts uz Krievijas Romanovu cara dinastijas 300. jubileju 1913. gadā un ir veltīts Aleksandra I piemiņai. Tilta nosaukums varētu būt cēlies kā pretnostatījums turpat tuvumā esošajam gaišākajam Eņģeļu tiltam, kas tika pabeigts 1838. gadā. Tiek uzskatīts, ka tilta nosaukums cēlies no vārdu salikuma “angļu tilts”, jo Doma kalna parks veidots angļu stilā.
Tartu Velna tilts, Mall Kullamaa
Tartu tiek uzskatīta par muzeju pilsētu, jo šeit katrs kultūras interesents atradīs sev ko piemērotu. Tartu Pilsētas muzejā var tuvāk iepazīties ar pilsētas daudzpusīgo vēsturi un arheoloģijas kolekciju, kas atspoguļo Tartu senākos laikus, kā arī ar fotokolekciju, kas ataino pilsētas telpisko attīstību, un arhīva un priekšmetu kolekcijām, kurās ir vairāk nekā 158 tūkstošu saglabātu priekšmetu. Pilsētas muzeja pakļautībā vēl strādā: 19. gadsimta Tartu pilsētas iedzīvotāju muzejs, kas iepazīstina ar 1830. gadu dzīvojamās mājas bīdermeijera stila interjeru. Muzejs atrodas 1740. gados celtā koka dzīvojamā ēkā, kas ir viena no senākajām Tartu; KGB cietuma kameru muzejs piedāvā ieskatu Tartu NKVD (KGB) iepriekšējās izmeklēšanas cietuma kamerās; Oskara Lutsa memoriālais muzejs aicina apskatīt rakstnieka mājas Tammelinnā; Tartu Dziesmu svētku muzejs izrāda igauņu dziesmu svētku tradīcijas un Tartu lomu to izveidē.
Tartu pilsētas muzeji, M. Tann
Par Tartu spožāko pērli, protams, tiek uzskatīts Igaunijas nacionālais muzejs. 2016. gadā muzejs sev ieguva jaunas mājas, kas atrodas tikai divu kilometru attālumā no pilsētas centra. Papildu jaunajai galvenajai ēkai muzeja komplekss sevī ietver arī senās Rādi muižas centra, ezera, dendroloģiskā un tematiskā parka teritoriju, kā arī daļēji saglabājušos kara lidlauka pacelšanās joslu. 6000 m2 izstāžu teritorijā atrodas Igaunijas un somugru tautu kultūrvēstures pastāvīgās izstādes, mākslas galerijas un ikdienā notiek mūzikas, teātru un filmu pasākumi.
Igaunijas nacionālais muzejs, Simo Sepp
-
Jāņa baznīca un kultūras kvartāls
Viena no svarīgākajām ēkām pilsētai ir Jāņa baznīca, kas ir viens no Ziemeļeiropas unikālākajiem viduslaiku sakrālo celtņu piemēriem. Lai gan baznīca vairākkārt tikusi sagrauta un rekonstruēta, tās viduslaiku veidols ir saglabājies. No baznīcas zvanu torņa apmeklētājiem paveras brīnišķīgs skats uz Tartu vecpilsētu un Jāņa kvartālu. Jāņa kvartālā esošajā Antonija pagalmā atrodas Antonija ģilde, kas apvieno māksliniekus un rokdarbniekus. 1449. gadā Svētā Antonija ģildei piederēja turienes plašais zemesgabals, kas stiepās no Mazās ģildes ielas līdz Lutsu ielai. Turienes trijās ēkās darbojas mākslas un rokdarbu darbnīcas, kas smeļas idejas arī no senču rokdarbu mākslas, lai gan galvenokārt tur ir mākslinieki, kas piedāvā modernu dizainu. Antonija pagalmā notiek brīvdabas pasākumi, gadatirgi, koncerti un ir arī atvērta kafejnīca-restorāns. Kažokādu darbnīca, Garšas piedzīvojumu darbnīca, Ādas studija, ielūgumu darbnīca “Jaanika kutsed“ un Māla darbnīca piedāvā dažādas apmācības.
Jāņa baznīca, Tiit Grihin
Baznīcu vidū unikāla un vērienīga celtne ir Tartu Sv. Pāvila baznīca, ko projektējis viens no 20. gadsimta atzītākajiem arhitektiem, somu arhitekts Eliels Sārinens; baznīca arhitekta daiļradē ir ļoti neparasts darbs, kurā izdevies apvienot nacionālā romantisma ģeometriskā dizaina saturu un klasiskāku un monumentālu izskatu. II pasaules kara laikā baznīca nodega, un tās atjaunošana Padomju laika apstākļos bija sarežģīta un laikietilpīga. Pilnībā baznīca tika pabeigta 2015. gadā. Jūgendstila Tartu Sv. Pāvila baznīca ir pirmā Igaunijas jaunā stila un vienīgā jūgendstila sakrālā celtne, kādēļ tā visā Baltijas reģionā uzskatāma par unikālu arhitektūras pieminekli un interesi piesaistošu tūrisma objektu.
Sv. Pāvila baznīca, Are Tralla
Tartu atrodas teātris “Vanemuine” – Igaunijas vecākais teātris –, kas vienlaikus ir vienīgais triju žanru teātris Baltijā. Teātra rīcībā ir trīs dažādas ēkas – “Vanemuine” lielā ēka, vēsturiskā jūgendstila “Vanemuine” mazā ēka, kas bija pirmā prasībām atbilstošā teātra ēka pilsētā, un Emajegi upes krastā esošais black-box-tipa Sadama teātris, kas ir multifunkcionāls teātris un koncerta telpa. Teātrī “Vanemuine” tiek pārstāvēti visi iedomājamie tēlotājmākslas žanri – no operas līdz klasiskajai drāmai, no mūzikla līdz bērnu izrādēm, no modernā baleta līdz simfoniskajiem koncertiem. Repertuārā ir aptuveni piecdesmit dažādu žanru uzvedumu. Teātra sezona ir no septembra līdz maijam, lai gan dažādo vasaras projektu dēļ var teikt, ka teātris darbojas cauru gadu. Tartu Jaunais teātris kopš 2011. gada darbojas viduslaiku celtnē, kur 13. gadsimta vidū atradās Svētā Gara baznīca. Šodien tur var redzēt dažādos žanros veidotus uzvedumus, kuros piedalās dažādi aktieri, jo ikviens, kam ir kaut cik neprātīga ideja, var to šajā teātrī pārvērst mākslas darbā. Jaunais teātra centrs teātra veidošanu paceļ Tartu pilsētā jaunā līmenī, kurā noteikti ir vērts piedalīties. Karlova Teātris ir vēl viens kādreizējā dievnamā mītošs teātris – pašreizējo teātra ēku 1931. gadā cēla pēc leģendārā Arnolda Mateusa projekta kā Tartu Golgāta baptistu draudzes lūgšanas namu. 2014. gadā celtne kļuva par teātra ēku, kurā var apmeklēt gan uzvedumus, gan koncertus, gan Igaunijas mākslinieku izstādes.
Teātris “Vanemuine”, Heikki Leis
Pilsētas iekšienē atrodas vairākas vēsturiskas un kultūras ziņā iedvesmojošas muižas, kas ir apskates vērtas gan no arhitektūras, gan vēstures puses. Uz pašreizējās Tartu pilsētas robežas atrodas Tehtveres muiža, kas senos laikos tika iekļauta Neo novada sastāvā. Viduslaikos muiža piederēja Tartu bīskapam, bet pēc Otrā pasaules kara galvenajā ēkā atradās Igaunijas lopu audzēšanas un veterinārais institūts. Mūsdienās muiža kļuvusi par vienu no Igaunijas Lauksaimniecības augstskolas mācību ēkām, un ēku var aplūkot un tās arhitektūru apbrīnot vienīgi no ārpuses. Karlova muiža dibināta 1793. gadā, kad tā tika nodalīta no Tehtveres muižas. 1828. gadā par muižas īpašnieku kļuva Tadeuss fon Bulgarins, kurš atļāva ēku pārbūvēt divtik lielāku, un tolaik tā kļuva par vietējo krievu kultūras dzīves centru. Muižu par īpašu padarīja tur esošā bagātīgā mākslas, grāmatu un retumu kolekcija, kā arī lielākā ģeogrāfisko karšu kolekcija visā Krievijas impērijā. Šobrīd muižas iekšiene ir daļēji renovēta, un ekskursijas ar iepriekšēju pieteikšanos norit gides Elinas Aro pavadībā. Ropkas vienstāvu akmens muižas ēka tika celta 19. gadsimta pirmajā pusē. Ropkas muižas ēkas atrodas apbus Ropkas ceļam, no muižas kompleksa vēl ir saglabājusies deputātnieka māja, lopu kūts, pārbūvēts stallis, kas pieder AS “Eviko”, klēts, pagrabs un parks. Parkā atrodas trīs dīķi, un vienu no tiem plānots atjaunot. Ēka ir privātīpašums, līdz ar to ēku var apskatīt vien no ārpuses. Uz Tartu pilsētas un pagasta robežas atrodas Rādi muiža, par kuras ziedu laikiem tiek uzskatīta 19. gadsimta pirmā puse, kad muižas īpašnieki bija tuvu pazīstami ar vairākiem labi zināmiem tā laika mūziķiem un māksliniekiem. Muiža no pārējām līdzīgām ēkām izcēlās ar bagātīgu mākslas un grāmatu kolekciju un salonu vakariem. Apmeklētājiem ir atvērts muižas ūdenstornis, ledus pagrabs un restaurētais mūris, kā arī muižas kompleksa viducī esošais dabīgais Rādi ezers un atjaunotais muižas parks.
-
Koka pilsētas daļas
18. gadsimta vidū izveidojusies Tartu vēsturiskā pilsētas daļa Supilinna ir gan unikāla vieta, gan kādreizējā pilsētas nomale un priekšpilsēta. Turienes dažādās krāsās nokrāsotās, savdabīgās koka mājas, zaļuma pilnie pagalmi, Emajegi upe un varžu dīķis ir satikšanās vieta starp pilsētu un laukiem, kā arī daļa no Supilinnas iedzīvotāju identitātes un kopienas sajūtas. Tam visas papildus vērtību vēl piešķir ciema šūpoles, bareljefs, kas uzstādīts par godu sunim Rikam, leģendārais Zirņu veikals (Herne pood), konditorejas uzņēmums “Saiasahwer”, savdabīgā ielu māksla un pilsētas dienas, kas notiek ik pavasari. Koka mājas Lutsu, Jaani un Laia ielās ir Tartu senākās koka ēkas, kas būvētas 18. gadsimtā. Tās ir vienstāvu ēkas ar baroka stila jumtiem un agrā klasicisma stila plānojumu, kurās ir saglabājušies arī manteļskursteņi. Visas ēkas 1775. gada lielajā ugunsgrēkā palika neskartas. Adresē Lutsu 2, Rotaļlietu muzeja teātra ēkā, saglabājusies īpaša viduslaiku krāsns, ko apmeklētāji var apskatīt. Papildus šajā ēkā atrodas arī Tartu senākās oriģinālās ārdurvis. Ar vēsturiskajām koka ēkām var iepazīties arī Karlova pilsētas daļā, kur tiek rīkotas ikgadējās Karlova dienas ar mērķi vienas nedēļas gaitā iepazīstināt ar lielu daļu koka pilsētas.
Karlova pilsētas daļā, Tiit Grihin
